Kā Direktīva 2018/822/ES varētu ietekmēt finanšu iestādes?

15.10.2019
 
Iepriekš esam informējuši, ka 2018. gadā stājās spēkā ES direktīva (“DAC6”), kura uzliek pienākumu starpniekiem vai pašiem nodokļu maksātājiem ziņot nodokļu administrācijām par pārrobežu struktūrām, kas potenciāli uzskatāmas par agresīvām, proti, ja tās iztur galvenā ieguvuma testu un atbilst vienai vai vairākām DAC6 noteiktajām pazīmēm.
 
Primāro ziņošanas pienākumu DAC6 uzliek starpniekiem, kuri kādā konkrētā veidā ir padarījuši iespējamu agresīvas pārrobežu struktūras ieviešanu. Tā kā pārrobežu struktūru apkalpošanā būs iesaistītas galvenokārt bankas, ir svarīgi noteikt, vai konkrētos banku pakalpojumus varētu uzskatīt par tādiem, kas padara iespējamu agresīvas struktūras ieviešanu.
 
Starpnieka definīcijas piemērošana bankai
 
DAC6 izpratnē par starpnieku uzskata ikvienu personu, kas iesaistīta agresīvas struktūras izveidē un īstenošanā jebkurā posmā (plāno, komercializē, organizē vai dara to pieejamu).
 
Starpnieks ir arī ikviena persona, kas, ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus un pamatojoties uz pieejamo informāciju un šādu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām speciālajām zināšanām un izpratni, zina, vai ir pamatoti uzskatāma par tādu, kas zina, ka tā tiešā veidā vai ar citu personu starpniecību ir sniegusi palīdzību, atbalstu vai konsultācijas, lai plānotu, popularizētu, organizētu, darītu pieejamu vai vadītu agresīvas struktūras īstenošanu. Piemēram, konsultanti un juristi, kas veic kādu no minētajām darbībām, ir uzskatāmi par starpniekiem, kam vispārīgā kārtībā radīsies ziņošanas pienākums, ja agresīvā struktūra atbildīs kādai no DAC6 noteiktajām pazīmēm.
 
Mūsuprāt, arī bankai varētu būt pakalpojumi, kas uzskatāmi par starpnieku pakalpojumiem DAC6 izpratnē, piemēram, privātbaņķieru pakalpojumi, ko nereti piedāvā klientiem, lai atbalstītu pensijas, pēctecības vai pārvietošanās plānošanu. Arī kreditēšanas pakalpojumus, kas sniegti uzņēmumu grupai ar galveno uzņēmumu ārvalstī, varētu uzskatīt par tādiem, kas padara iespējamu agresīvas struktūras ieviešanu.
 
Un pat tad, ja banka tiešā veidā nav piedalījusies struktūras izveidē, kā to varētu darīt konsultanti, taču klienta izpētes procedūru ietvaros bankai ir kļuvusi pieejama informācija par potenciāli agresīvu struktūru, bankai varētu rasties ziņošanas pienākums, ja secināms, ka struktūra atbilst DAC6 noteiktajām pazīmēm. Piemēram, atverot grupas kontu kādam no pārrobežu grupas uzņēmumiem, bankai ir pietiekama informācija un zināšanas, lai tā varētu konstatēt, vai rodas ziņošanas pienākums DAC6 vajadzībām.
 
Saskaņā ar DAC6 ikvienam starpniekam ir tiesības sniegt pierādījumus par to, ka tas nezināja vai nevarēja pamatoti uzskatīt, ka konkrētais nodokļu maksātājs ir iesaistīts agresīvā struktūrā. Tādējādi jebkuram starpniekam (arī bankām) jāizvērtē, vai to rīcībā ir vai vajadzēja būt pietiekamai informācijai par kādu agresīvu struktūru, un jāsecina, vai ir iestājies ziņošanas pienākums.
 
Pastāv arī iespēja, ka vienā darījumā būs iesaistīti vairāki starpnieki, piemēram, uzņēmumu apvienošanā – juristi, grāmatveži, nodokļu konsultanti, bankas. Saskaņā ar DAC6 šādā gadījumā pienākums ziņot par pārrobežu struktūru ir visiem starpniekiem, ja vien nav zināms, ka ir jau paziņots. Taču rodas jautājums, vai kāds no starpniekiem varētu zināt, ka cits jau secinājis par ziņojamu pārrobežu struktūru un izpildījis ziņošanas pienākumu. Potenciāli bankas savos sadarbības līgumos ar klientiem varētu noteikt, ka banka nav galvenais struktūras īstenotājs un tādējādi neuzņemsies izpildīt DAC6 paredzēto ziņošanas pienākumu.
 
DAC6 regulējums Latvijā
 
Latvijas nacionālajos tiesību aktos DAC6 piemērošana pagaidām nav detalizēti skaidrota, tādēļ ir daudz jautājumu par to, kā DAC6 attieksies uz bankām un vai būs kādi banku pakalpojumi, kurus DAC6 vajadzībām neuzskatīs par starpnieku pakalpojumiem. Nav zināmas arī soda sankcijas par ziņošanas pienākuma neizpildi.
 
Tā kā DAC6 nosaka, ka dalībvalstīm tā jāievieš savos normatīvajos aktos līdz šā gada beigām, ceram drīzumā sagaidīt MK noteikumus, kas noteiks tās piemērošanas kārtību.

 

 
Kontaktinformācija
Sabīne Vaivere
Nodokļu nodaļas vecākā konsultante
sabine.vaivere@pwc.com
Ilze Rauza
Nodokļu nodaļas direktore
ilze.rauza@pwc.com
Vita Sakne
Nodokļu nodaļas vecākā projektu vadītāja
vita.sakne@pwc.com
© 2019 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 18.10.2019