Vai Covid-19 var negatīvi ietekmēt cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

 
21.04.2020
 
Nelabvēlīgu un nozīmīgu notikumu periodā, piemēram, kara laikā, krīzēs vai pandēmijās, ir zināma cilvēku grupa, kas cenšas izmantot valstī esošo ārkārtējo situāciju savās interesēs. Nav pārsteigums, ka šī parādība aktualizējusies arī pašreiz, reaģējot uz Covid-19 starptautisko uzliesmojumu. Pašā pandēmijas sākumā kiberdrošības uzņēmumi un ziņu aģentūras ir atkārtoti brīdinājušas par pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumu pieaugumu, kad cilvēkiem tiek nosūtīti vīrusu ziņojumi no autoritatīvām struktūrām, piemēram, Pasaules veselības organizācijas, vilinot viņus savās ierīcēs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.
 
Profesionāļiem, kas atbild par finanšu noteikumu ievērošanu, ar Covid-19 saistītie riski pārsniedz vecās krāpnieciskās darbības un shēmas. Risku apjoms palielinās un būtiski mainās, tāpēc bez piesardzīgas risku vadības daudzi uzņēmumi un iestādes var būt pārslogoti vai nepietiekami apmācīti.
 
Pašlaik nav statistikas par pandēmijas ietekmi uz procesiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (turpmāk – “AML”), un precīzs rezultāts būs redzams tikai pēc kāda laika (piemēram, pēc banku nosūtīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita). Līdz šim mēs tikai teorētiski varam izdarīt secinājumus un mēģināt iepriekš paredzēt ļaunprātīgas metodes naudas atmazgāšanā.
 
Tātad ir vairāki iemesli, kas var ietekmēt AML:
  1. Pandēmijas rezultātā daudzas bankas aicināja klientus neapmeklēt filiāles, bet gan mēģināt veikt maksājumus un citus darījumus, izmantojot inovatīvus banku produktus, kuru galvenā iezīme ir attālināta izmantošana. Šādi produkti vienmēr tiek uzskatīti par augsta riska pakalpojumiem salīdzinājumā ar klienta personīgu klātbūtni bankā un tiešu saskarsmi ar bankas darbiniekiem.
  2. Daži pakalpojumi, piemēram, konta atvēršana, reti tiek piedāvāti bez klienta klātbūtnes. Pašlaik šis pakalpojums ir kļuvis elastīgāks, ņemot vērā straujo klientu skaita samazināšanos. Šajā gadījumā bankām jāstiprina savi aizsardzības pasākumi un riska procedūras (piemēram, digitālās identifikācijas izmantošana, klienta biometriskā atpazīšana).
  3. Tā kā daudzi finanšu iestāžu darbinieki strādā attālināti, šis faktors var ietekmēt ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem vai aizdomīgām darbībām skaitu un kvalitāti. Tas var būt saistīts ar faktu, ka darbiniekiem var nebūt pilnīgas piekļuves datubāzēm, kuras viņi izmanto klienta pārbaudei (piemēram, piekļuve ir tikai vienam darbiniekam).
  4. Tā kā daudzi cilvēki ir palikuši bez darba un joprojām atrodas svešā valstī (studenti, darbinieki), viņi var saņemt naudu kā atbalstu no savas ģimenes no citas valsts, kas finanšu sistēmā var parādīties kā “neparasta uzvedība” un provocēt papildu pasākumus, lai novērstu riskus no bankas puses.
  5. Jāpievērš uzmanība skaidras naudas izņemšanas pieaugumam, jo daudzi uzņēmēji var izvairīties no nodokļu samaksas, piemēram, lai iegūtu tiesības uz valsts atbalstu sakarā ar uzņēmuma rentabilitātes samazināšanos, patiesos darījumus nedeklarējot pilnā apmērā.
  6. Uzņēmumi var mēģināt samazināt savas darbaspēka izmaksas, algas vietā personām maksājot autoratlīdzību. Straujš šāda veida maksājumu pieaugums salīdzinājumā ar fiksētas algas maksājumiem var liecināt par izvairīšanos no nodokļu samaksas, ja autoratlīdzības līgumus uzskata par neraksturīgiem šim uzņēmējam vai autoratlīdzības saņēmējam.
  7. Kopš gada sākuma mēs varam novērot uzplaukumu dažu veidu naudas atmazgāšanas darbībās, piemēram, “naudas mūļi,” kurus bieži īrē tiešsaistē, izmantojot dažādus sociālos tīklus. “Naudas mūlis” ir persona, kas saņem naudu savā bankas kontā no trešās personas un pēc tam pārskaita naudu uz citu kontu vai izņem skaidru naudu un pārskaita to citai personai, par to saņemot komisiju. Tā kā cilvēki zaudē darbu vai ir spiesti meklēt darbu no mājām, iespēja ātri gūt ienākumus, pārskaitot naudu no viena konta uz otru, var likties ļoti pievilcīga. Tomēr valstīs, kuras smagi skāris Covid-19, ar skaidru naudu saistītās darbības ievērojami samazinājušās. Tā rezultātā starptautiskās teroristu grupas ir samazinājušas savu darbību rietumvalstīs, jo Covid-19 uzliesmojumi var ietekmēt terorisma finansēšanas plūsmu.
Ko var izdarīt jau šodien?
 
Zemāk sniegti daži padomi un ieteikumi, kā pandēmijas laikā cīnīties ar finanšu noziegumu riskiem, ņemot vērā lielo nenoteiktību, kas saistīta ar šo situāciju:
  1. Pārskatiet savu iekšējo AML kontroles sistēmu un riskus! Kurš risks ir globālāks, saskaroties ar Covid-19? Kuras kontroles ir iespējams samazināt? Jāatjaunina aizdomīgo darījumu scenāriji, pamatojoties uz tipoloģijām, kas raksturīgas globālo krīžu periodos.
  2. Pārbaudiet iekšējās risku procedūras, lai pārliecinātos, ka pārkāpumu gadījumā ir uzticami protokoli jeb rīcības scenāriji!
  3. Novērtējiet, vai jūsu risku vadības funkcija pašreizējā situācijā var nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni! Ja nepieciešama papildu pieredze, pieaiciniet neatkarīgus konsultantus, kas viegli var jums palīdzēt attālināti un sniegt jaunas perspektīvas.
  4. Nepārtrauciet pielāgošanos ārkārtējai situācijai un pievienojiet iespējamo ekonomisko krīzi notikumu sarakstam!
  5. Palieliniet atbildīgā personāla iesaistīšanos cīņā pret finanšu noziegumiem, izmantojot tālmācību!

 

 
Kontaktinformācija
Anastasija Slobodeņuka
PricewaterhouseCoopers Legal vecākā juriste
anastasija.slobodenuka@pwc.com
© 2020 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 21.04.2020