Pēdējos 100 gados pasaule ir krasi mainījusies, jo sabiedrību ir ietekmējis gan tehnoloģiskais progress, gan demokrātijas principi, padarot to atvērtāku, iecietīgāku un līdztiesīgāku. Lai gan šīs lietas virzās uz priekšu, joprojām pastāv sociāli izaicinājumi, kas mums jārisina. Dzimumu līdztiesības trūkums vēl aizvien ir relatīvi stabila parādība, lai gan sievietes ir ieguvušas tādas pašas tiesības kā vīrieši. Lai cīnītos par līdzvērtīgu darba samaksu visā pasaulē, sociālie uzņēmēji 2010. gadā nodibināja EQUAL-SALARY Foundation. Viegli saprotamā valodā šī bezpeļņas organizācija prezentē datus no Starptautiskās darba organizācijas globālā atalgojuma pārskata par 2018./2019. gadu, kurā norādīts, ka pasaulē sievietes par savu darbu saņem vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši. Ņemot vērā EQUAL-SALARY Foundation gada pārskata publicēšanu, šajā rakstā apkopotas galvenās atziņas.
Straujā attīstība globālā kontekstā noved pie izmaiņām visās dzīves jomās. Tas, ko reiz uzskatījām par jaunu un inovatīvu, tagad ir kļuvis par standartu, vai arī jau ir novecojis un gaida pārmaiņas. Mainoties starptautiskajai biznesa videi, mainās arī darba vide un darbinieku vajadzības, kas darba devējiem nozīmē jaunus izaicinājumus. Šobrīd darbiniekiem pieejamo labumu daudzveidība kļūst par vienu no galvenajiem darba vietas vērtēšanas kritērijiem. Saskaņā ar statistikas datiem labumu daudzveidību veicinošas darbības pozitīvi ietekmē gan uzņēmuma ekonomisko aktivitāti, gan darbinieku produktivitāti. Īpaši pēcpandēmijas laikā redzams, ka darbinieki no darba devējiem sagaida elastīgu un savām vajadzībām atbilstošu labumu grozu. Iepriekš jau esam aprakstījuši elastīgās atalgojuma sistēmas priekšrocības. Šajā rakstā aicinām iepazīties ar jaunu tehnoloģisko risinājumu, kas palīdzēs uzņēmumiem pilnveidot darbiniekiem piedāvāto labumu grozu, pielāgojot to viņu vēlmēm.
Personāla akciju plāni kļūst arvien populārāki kā iespēja vairot darbinieku motivāciju uzņēmumos visā pasaulē, arī Baltijas valstīs. Personāla opciju popularitāte skaidrojama ar ieguvumiem gan uzņēmumam, gan darbiniekam. Personāla opcijas piešķir darbiniekiem tiesības saņemt vai iegādāties uzņēmuma akcijas pēc noteikta laikposma un par cenu, kas zemāka par tirgus vērtību. Uzņēmums gūst labumu no tā, ka darbinieki ir gatavi strādāt, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus un celtu tā akciju vērtību. Tā kā katras valsts regulējums šī papildu labuma aplikšanai ar nodokli var būt citāds, ir svarīgi aplūkot nodokļu regulējumu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Globalizācijas ietekmē uzņēmuma korporatīvie klienti un dažādi iepirkuma projekti bieži vien atrodas valstīs, kuras nav šī uzņēmuma galvenā darbības vieta. Lai gūtu labumu no ārvalstu iepirkuma projektiem, uzņēmumam ir svarīgi izvērtēt ne vien ieguvumus, bet arī ar šādām biznesa iespējām saistītos riskus, īpaši nodokļu riskus. Ja ārvalstī rodas pastāvīgā pārstāvniecība (PP), tad jāapzinās gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan algas nodokļu sekas, ko rada šāda darbība ārvalstī. Šajā rakstā mēs vērtējam algas nodokļu riskus un aplūkojam nozīmīgākos jautājumus, kas uzņēmumam būtu jāņem vērā.
Vasaras laikā darba tirgū aktīvāk iesaistās skolēni. Pirmā algotā darba pieredze ir saistīta arī ar nodokļu maksāšanu. Šajā rakstā esam apkopojuši noderīgu informāciju, kas jāzina gan pašiem jaunajiem darbiniekiem, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, gan viņu vecākiem.
Latvijā nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas, t.sk. VID, tiesības un pienākumus nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām” (“NN likums”) un likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem primāri pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un iemaksāt tos budžetā ir pašiem nodokļu maksātājiem.
Iepriekš jau rakstījām par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu elektromobiļa iegādes un uzturēšanas izdevumiem. Taču darbinieki bieži uzlādē uzņēmuma elektromobili mājās. Šajā rakstā – par uzņēmuma iespējām kompensēt elektrības izmaksas darbiniekam.
Šā gada 18. aprīlī Senāts pasludināja lēmumu lietā Nr. A420131521 par izdevumu klasificēšanu kā ar saimniecisku darbību nesaistītiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, kā arī par personāla nomas koncepta piemērošanu un no tā izrietošo VID papildu nodokļu uzrēķinu būvniecības nozarē, izmantojot piesaistīto darbaspēku. Ar savu lēmumu Senāts ir noraidījis juridiskās personas prasību pārskatīt un atcelt VID lēmumu. Tas ir palicis negrozīts un stājies spēkā, tādēļ uzskatām, ka MindLink abonentiem būtu jāiepazīstas ar šo lēmumu, kur VID uzrēķinājis UIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kā arī nokavējuma un soda naudu. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tika aprēķināta tikai soda nauda.
Šāds apgalvojums, šķiet, ir gan neloģisks, gan neatbilst likumā noteiktajam, ka kapitāla pieauguma nodoklis ir maksājams tikai no nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Un tomēr kādam nodokļu maksātājam nācās pacīnīties tiesā par savām tiesībām būt atbrīvotam no nodokļu saistībām par NĪ pārdošanas darījumu.
Pandēmijas laikā Latvijas uzņēmumi saskārās ar nepieredzētiem izaicinājumiem saistībā ar attālināto darbu, kad bija kritiski jāpārvērtē vispārējā korporatīvā kultūra. Lielākos izaicinājumus izraisīja tieši nepieciešamība pēc elastības – tradicionālā astoņu stundu darbadiena birojā tika papildināta ar iespēju pieslēgties attālināti darbiniekam ērtākajā laikā. Daži uzņēmumi atcēla prasību būt birojā pilnu slodzi un izveidoja alternatīvu darba kārtību ar atšķirīgām stundām, vietām un apstākļiem. Elastība kļuva par svarīgu aspektu, lai saglabātu darbinieku motivāciju un uzticību. Tas arī izskaidro jaunu interesi par elastīgā atalgojuma sistēmām, par kuru straujo attīstību lasiet šajā rakstā.
No iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu veikšanas bija atbrīvoti saimnieciskās darbības veicēji (SDV) 2020., 2021. un 2022. gadā saistībā ar ieviestajiem nodokļu atbalsta pasākumiem atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. pantam. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu un VID publicēto informāciju SDV būtu bijis jāatsāk veikt IIN avansa maksājumus 2023. gadā, pirmo maksājumu veicot līdz 23. martam, taču 3. martā tika iesniegti priekšlikumi pagarināt termiņu par vēl vienu gadu.
PwC ASV ir veicis pētījumu HR Tech Survey 2022, kura rezultāti, mūsuprāt, varētu interesēt arī MindLink.lv abonentus, jo tas skar vienu no tradicionālajiem uzņēmumu procesiem – cilvēkresursus (human resources – “HR”), jeb precīzāk, investēšanu HR tehnoloģiju jomā. Ar HR tehnoloģijām šajā rakstā ir saprotamas IT sistēmas, kas nodrošina HR procesu uzskaiti (piemēram, atvaļinājumu pieprasīšanu, darba laika tabeļu aizpildīšanu, mācību organizēšanu, darbinieku pieņemšanu darbā, atbrīvošanu no darba). Pētījumā tika aptaujāti 688 HR vadītāji, kuri atbildēja uz jautājumiem par izaicinājumiem un sasniegumiem tehnoloģiju jomā. Pilns pētījums diemžēl ir pieejams tikai ASV tirgum, taču tā apkopojums ir pieejams šeit un sniedz daudz vērtīgu atziņu. Šajā rakstā – par, mūsuprāt, svarīgākajām pētījuma atziņām.
2021. gadā informējām par Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta (MI) regulas projektu, kuras MI sistēmu regulējums ietver uz risku balstītu pieeju. Proti, tādas MI sistēmas, kas uzskatāmas par nepieņemama riska sistēmām, ES nav pieļaujamas vispār. Savukārt augsta riska MI sistēmām regulas projekts paredz stingrus nosacījumus, kas jāizpilda, lai tās drīkstētu izplatīt ES tirgū. Kamēr tiek veikti priekšdarbi MI regulas piemērošanai, 2022. gada septembrī Komisija prezentēja direktīvas projektu par MI ārpuslīgumiskās atbildības noteikumiem (“Atbildības direktīvas projekts”), kurš kopā ar MI regulas projektu un MI produktu drošības noteikumiem veidos ietvaru MI sistēmu izplatīšanai ES tirgū. Šajā rakstā – īsumā par to, ko paredz Atbildības direktīvas projekts, lai uzņēmumi varētu izplatīt MI sistēmas tirgū.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā un MK 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”. Svarīgākās izmaiņas ir saistītas ar atbrīvojumiem elektrībai, kas tiešā veidā nodrošina elektroenerģijas ražošanas procesu.