Būdams darba attiecībās, darbinieks ir pakļauts darba devēja noteiktajai kārtībai un rīkojumiem. Papildus noslēgtajam darba līgumam, kurā ir noteiktas pušu savstarpējās tiesības un pienākumi, darbiniekam jāievēro arī darba kārtības noteikumi, amata apraksts, dienesta instrukcijas, nolikumi un atsevišķos gadījumos arī ētikas kodekss. Šajos dokumentos iekļauto uzvedības noteikumu būtiski pārkāpumi darba laikā var novest pie darbinieka atlaišanas. Šajā rakstā aplūkosim, vai ir iespējams izbeigt darba tiesiskās attiecības arī tāpēc, ka darbinieka pārkāpuma pamatā ir viņa rīcība ārpus darba laika.
Pašreizējais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums stājās spēkā nu jau tālajā 2018. gadā, ienesot izmaiņas gan TC dokumentācijas (TCD) struktūrā, gan būtiskuma sliekšņos, kuri uzliek pienākumu nodokļu maksātājam (NM) sagatavot noteiktas formas TCD. Lielai daļai NM joprojām aktuāls ir jautājums, kā pareizi aprēķināt kontrolēta finanšu darījuma summu, no kuras gadījumos, kad NM nav cita veida kontrolētu darījumu, ir atkarīgs pienākums sagatavot vai sagatavot un iesniegt noteiktas formas TCD. Šajā rakstā aplūkosim kontrolēta darījuma summas (KDS) noteikšanas kārtību dažādu veidu finanšu darījumiem saskaņā ar Latvijas TC regulējumu un starptautiskiem normatīvajiem aktiem, pievēršot uzmanību Latvijai līdzīgāko ekonomiku – Lietuvas un Igaunijas – praksei.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumiem katra taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, ja tādi radušies uzņēmuma darbībā. Tā kā taksācijas periods ir viens mēnesis, bieži rodas jautājums par periodu, kurā izdevumi jādeklarē. Šajā rakstā – par četrām dažādām situācijām.
Uzņēmuma patiesā labuma guvēja (PLG) noskaidrošana ir nozīmīgs aspekts, lai nodrošinātu gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) regulējuma ievērošanu, gan pārliecinātos, ka netiek veikta sadarbība ar sankcionētām personām. Tomēr ir arī citi aspekti, kas jāņem vērā, jo regulējums atšķiras attiecībā uz to, ko katrā atsevišķā gadījumā uzskata par PLG. Šajā rakstā – īsumā par to, kā šīs atšķirības konstatēt un piemērot ikdienas vajadzībām, lai nodrošinātu atbilstību gan NILLN, gan sankciju regulējumam.
Iepriekšējā rakstā informējām par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 333 “Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts” un izmaiņām šajā sarakstā, proti, ar šā gada 1. jūliju tajā iekļautas vēl četras jurisdikcijas, tostarp Krievija. Šajā rakstā – par UIN piemērošanas aspektiem, kas jāņem vērā, turpinot sadarbību ar Krievijas uzņēmumu vai jebkuras citas jurisdikcijas uzņēmumu, kurš iekļauts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā.
Pēdējos mēnešos viens no visvairāk grozītajiem nodokļu tiesību aktiem ir likums “Par nodokļiem un nodevām”. Ir ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu maksātājiem piemērojamās pārbaudēs un iespējās atrisināt domstarpības ar VID.
Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par videonovērošanu - vai to var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja materiālā ir iespēja atpazīt konkrētas personas. Šajā rakstā turpinām par tehniskajiem pasākumiem, kas būtu jāievēro videokameru izvietošanas gadījumā.
Iepriekš jau informējām, ka šā gada 14. februārī ES Padome nolēma sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, iekļaut vēl četras: Britu Virdžīnu salu teritoriju, Kostarikas Republiku, Māršala Salu Republiku un Krievijas Federāciju. Saistībā ar to Latvijas normatīvajos aktos šovasar ir veiktas izmaiņas, par kurām sīkāk – šajā rakstā.
Videonovērošanu var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt konkrētas personas. Bieži saņemam jautājumus, vai drīkst uzstādīt videokameras, ja tās vērstas tikai uz teritoriju, ja tajās nav iespējams atpazīt personas, ja videomateriāli netiek saglabāti u.c. Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) darbības joma neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma ietvaros. Šajā rakstā – īsumā par to, kādas darbības jāveic, lai videonovērošana būtu tiesiska.
Uzņēmuma pastāvēšanas laikā bieži vien notiek pārmaiņas gan pašā uzņēmumā, gan valsts ekonomikā un likumvidē. Reorganizācijas kārtība kādu laiku nav būtiski mainīta. Šā gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kuri paredz izmaiņas komercsabiedrību nacionālās un pārrobežu reorganizācijas kārtībā. Grozījumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc šajā rakstā aplūkojam tikai atsevišķus aspektus, kas attiecas uz nacionālās reorganizācijas kārtības izmaiņām.
Globalizācijas ietekmē uzņēmuma korporatīvie klienti un dažādi iepirkuma projekti bieži vien atrodas valstīs, kuras nav šī uzņēmuma galvenā darbības vieta. Lai gūtu labumu no ārvalstu iepirkuma projektiem, uzņēmumam ir svarīgi izvērtēt ne vien ieguvumus, bet arī ar šādām biznesa iespējām saistītos riskus, īpaši nodokļu riskus. Ja ārvalstī rodas pastāvīgā pārstāvniecība (PP), tad jāapzinās gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan algas nodokļu sekas, ko rada šāda darbība ārvalstī. Šajā rakstā mēs vērtējam algas nodokļu riskus un aplūkojam nozīmīgākos jautājumus, kas uzņēmumam būtu jāņem vērā.
Šovasar Komerclikums piedzīvo daudzas izmaiņas. Daļa grozījumu stājušies spēkā 1. jūnijā, citi – 1. jūlijā. Visas ieviestās izmaiņas lielākā vai mazākā mērā ietekmē konkrētus Komerclikuma subjektus, un šajā rakstā mēs aplūkosim atsevišķus spēkā stājušos grozījumus.
Latvijā nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas, t.sk. VID, tiesības un pienākumus nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām” (“NN likums”) un likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem primāri pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un iemaksāt tos budžetā ir pašiem nodokļu maksātājiem.
Kriptoaktīvu sektors ir radījis gan izmaiņas maksājumu un investīciju tirgos, gan izaicinājumus nodokļu administrācijām sekot kapitāla pieaugumam, kas gūts, tirgojot kriptoaktīvus. Šā gada 16. maijā ES Padomē atbalstu guva Eiropas Komisijas priekšlikums uzlikt par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem kriptoaktīvu tirgū. Tas palīdzēs nodokļu iestādēm izsekot kriptoaktīvu tirdzniecībai un gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas risku. Ziņošanas sistēmu plānots ieviest ar grozījumiem direktīvā par administratīvo sadarbību (turpmāk – “DAC”), kura ir galvenā sistēma datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Jaunie ziņošanas noteikumi ir pieņemti papildus Regulai par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, (Markets in Crypto Assets Regulation, turpmāk – “MiCA regula”) un Regulai par līdzekļu pārvedumiem, un šie noteikumi pilnībā atbilst ESAO iniciatīvai par kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.