Šā gada 14. februārī ES Padome nolēma papildināt minēto sarakstu ar četrām jurisdikcijām. Kopumā tajā šobrīd ir iekļautas 16 jurisdikcijas. Sarakstu plānots pārskatīt jau oktobrī. Spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 819 iekļautais saraksts ar 12 jurisdikcijām balstās uz ES Padomes 2022. gada 4. oktobrī aktualizēto ES sarakstu. Lai gan šobrīd grozījumi nav ierosināti, izmaiņām jāsagatavojas laikus un jāaplēš to ietekme uz uzņēmuma darījumiem.
Lai nodrošinātu kapitāla pietiekamību vai uzņēmuma attīstību, dalībnieki var veikt pamatkapitāla palielināšanu, bet pēc laika arī samazināšanu. Šajā rakstā – par UIN piemērošanas aspektiem, kas jāņem vērā saistībā ar izmaiņām pamatkapitālā.
Otrais pīlārs (Pillar II) ir nodokļu sistēma, ko piemēros vienādi ES un ESAO valstīs, papildinot nacionālās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas. Tas izstrādāts, lai starptautiskiem uzņēmumiem liktu samaksāt savā mītnes valstī minimālo 15% nodokli no ienākumiem, kas gūti katrā valstī, kurā tie darbojas.
Uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) darījumus pamatoti uzskata par vienu no ekonomikas aktivitātes indikatoriem – jo lielāka interese par ieguldīšanu biznesā, tā pārpirkšanu, apvienošanu, jo dinamiskāk attīstās ekonomika. 2021. gads šajā ziņā bija pēdējo gadu rekordists gan darījumu skaita, gan apjoma ziņā (Baltijā notika par 48% vairāk darījumu), bet 2022. gadā M&A temps ģeopolitisku norišu dēļ ir krities. Daļa no darījumiem notiek, citi pagaidām ir iepauzēti, un uzņēmēji gatavojas brīdim, kad ekonomikā atgriezīsies paredzamāki un stabilāki laiki. Tā kā sekmīga M&A darījuma norisei ir nepieciešama sagatavošanās, šis ir piemērots laiks, lai paveiktu mājasdarbus, domājot par nākamo ekonomikas aktivitātes ciklu.
Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām personām, jānodrošina tajos tirgus cenu principa ievērošana neatkarīgi no tā, vai darījumu partneri ir Latvijas vai ārvalsts nodokļu rezidenti. Tirgus cenu princips savā būtībā nosaka to, ka uzņēmumam, veicot salīdzināmus darījumus salīdzināmos apstākļos, jāgūst salīdzināmi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai darījums veikts ar saistītu vai nesaistītu darījumu partneri. Pamatā uzņēmumi to apzinās un izprot, tomēr pastāv dažādi fakti un apstākļi, kas apgrūtina šīs prasības sekmīgu īstenošanu “reāllaikā”, jo nereti pirms darījuma veikšanas vai tā īstenošanas brīdī uzņēmumiem nav pietiekamas informācijas par tirgus cenām, kādas salīdzināmos darījumos piemēro nesaistīti darījumu partneri. Talkā var nākt TC korekcija, kas ne vienmēr ir tik “sāpīga”, kā sākotnēji varētu šķist. Šajā rakstā – par TC korekciju, ko uzņēmums var veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, koriģējot apliekamo bāzi.
Strauji tuvojas gada beigas, tātad arī gada pārskata sagatavošanas laiks. Kā zināms, iepriekšējos divus gadus pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par trim mēnešiem, kas deva ilgāku laiku sagatavot gada pārskatus. Balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, šogad gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājums nav plānots. Šajā rakstā – atgādinājums par to, kam jāpievērš uzmanība, sagatavojot gada pārskatu, t.sk. vai ir nepieciešama gada pārskata revīzija (pārbaude) vai ierobežotā pārbaude.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 5. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti nerezidentiem veicamie maksājumi, no kuriem izmaksas brīdī jāietur UIN. Savukārt 2. panta otrajā daļā ir uzskaitītas personas, kuras UIN nemaksā. Praksē ir radies jautājums, vai UIN nemaksātājiem ir pienākums to ieturēt no maksājumiem nerezidentiem. Šajā rakstā atbildam uz jautājumu.
Lai pareizi aprēķinātu apliekamo ienākumu gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, jāizvērtē, vai šie izdevumi ir saistīti ar saimnieciskās darbības (SD) nodrošināšanu. Piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) praksē, pašnodarbinātajiem jāievēro ne tikai IIN likuma, bet arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma noteikumi, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt domstarpības ar VID. Šajā rakstā apskatīsim dažus pašnodarbināto izdevumus, kuru atskaitīšana var VID radīt jautājumus vai kuru iekļaušana SD izdevumos var būt apstrīdama.
Vienā no iepriekšējiem rakstiem aplūkojām gadījumu, kad Latvijā reģistrēta filiāle izmaksāja peļņu Lietuvas uzņēmumam, un izvērtējām UIN sekas. Šajā rakstā – par UIN sekām gadījumā, ja Latvijas uzņēmums saņem ienākumu (peļņu) no savas ārvalsts filiāles.
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas sekas, tika ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi, tostarp arī palielinātajiem procentu maksājumiem. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu palielinātajiem procentu maksājumiem un par to, ko vēl var izdarīt šogad, lai nerastos UIN sekas 2023. gadā.
UIN likuma pārejas noteikumi paredz iespēju samazināt aprēķināto UIN summu no dividendēm par nodokļu zaudējumiem, kas bija izveidojušies līdz 2017. gada 31. decembrim, taču šis atvieglojums jāizmanto līdz 2022. gada beigām. Šajā rakstā – par niansēm, kas jāņem vērā, lai to izmantotu.
Kad attālinātā darba koncepts ir kļuvis par mūsu ikdienu, ne viens vien uzņēmums apsver iespējas pielāgot jaunajiem apstākļiem arī kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumus, organizējot tos tiešsaistē. Šajā rakstā apskatīsim VID viedokli par personāla ilgtspējas pasākumu organizēšanu viena departamenta/pārvaldes ietvaros, kā arī ēdināšanas izdevumu iekļaušanu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos (“PIPI”), ja pasākums tiek organizēts attālināti.
Latvija turpina parakstīt protokolus, ar kuriem, abpusēji vienojoties, groza savas konvencijas. Šā gada 29. septembrī tika parakstīts protokols, ar ko grozīs Latvijas nodokļu konvenciju ar Vāciju. Lai stātos spēkā, tas jāratificē abu valstu parlamentiem.
Investīciju fondu darbība Latvijā ir kļuvusi aktīvāka. Bieži ir novērojamas situācijas, kad ārvalstu ieguldījumu fondi – nerezidenti – Latvijā iegulda uzņēmumu pamatkapitālā savus līdzekļus. Šobrīd Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā nav tieši definēts, kā UIN vai iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro investīciju fondam – nerezidentam, izmaksājot ienākumu tā dalībniekiem – nerezidentiem – no līdzdalības daļas atsavināšanas Latvijā reģistrētā sabiedrībā. Ņemot vērā VID “Konsultē vispirms” principu, PwC sagatavoja klientam iesniegumu, lai saņemtu VID uzziņu, kā šādā gadījumā rīkoties.