Jau ierasti redzēt tādus tirgotāju (arī pakalpojumu sniedzēju) piedāvājumus kā “pērc noteiktu preci, cita dāvanā” vai “katrs pircējs saņems dāvanu”. PVN piemērošanas vajadzībām pārdevēji par dāvanas jēdzienu parasti neuztraucas, kamēr tā nepārsniedz 15 eiro, bet kļūst uzmanīgāki, ja dāvanas ir vērtīgākas. PVN likumā noteiktais mazas vērtības dāvanas ierobežojums attiecas uz vienu cilvēku gada laikā, uzliekot zināmu slogu identificēt dāvanas saņēmēju un veikt šādu uzskaiti. Vienlaikus PVN likumā pie mazas vērtības dāvanas definīcijas ir atruna, ka tā nav piemērojama precēm vai pakalpojumiem, ko nodod bez atlīdzības, ja to izmaksas attiecināmas uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Jāsaka, ka VID savā praksē patiešām nav tendēts tieši un burtiski vērtēt pārdevēja reklāmas saukļus, bet vērtē darījumu pēc tā ekonomiskās būtības. Šajā rakstā – par Eiropas Savienības Tiesas (EST) jaunāko nolēmumu attiecībā uz dāvanas vērtējumu PVN vajadzībām.

Latvijā nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas, t.sk. VID, tiesības un pienākumus nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām” (“NN likums”) un likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem primāri pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un iemaksāt tos budžetā ir pašiem nodokļu maksātājiem.

Pamatlīdzekļi, dažkārt arī krājumi, jānoraksta, ja tie vairs neapmierina uzņēmuma vajadzības, ir morāli novecojuši, pēc tiem nav pieprasījuma. Šādās situācijās vienmēr aktualizējas jautājums par atskaitīto priekšnodokli. Nesen šo jautājumu vērtēja Eiropas Savienības Tiesa (EST). Šajā rakstā – par 2023. gada 4. maija spriedumu lietā Nr. C‑127/22 (Balgarska telekomunikatsionna kompania).